LatvianRussian (CIS)English (United Kingdom)

 

 

 
 

      tālr. +371 25717598

 

  

 

.........................................

 

PostHeaderIcon Latvju zīmes

0Latvju zīmes varam izšūt uz atbilstoša izstrādājuma.

Latviešu ornamenti - latviešu tautastērpa elementu (jostu, kreklu, sagšu u.c.) izmantotie ornamenti, pieskaitāmi pie ģeometrisko ornamentu grupas. Ieskaitot rotaslietās izmantotos, var izdalīt vairākus desmitus patstāvīgu ornamentālu zīmju, kuras tautastērpu un aksesuāru rotājumos tikušas dažādi kombinētas, ar laiku veidojot unikālas, tikai latviešu tautastērpiem raksturīgas ornamentālās kombinācijas.

Ornamentikas attīstības gaita ir izsekojama arheoloģiskajā materiālā, sākot ar akmens laikmetu, pirmo rotājumu konstatāciju keramikas un kaula mājturības priekšmetu paraugos, agro dzelzs laikmetu, kad ornamentikas elementu skaits ievērojami pieaug: sīkas, šķērsām svītrotas strīpas, saulītes (riņķīši ar actiņu vidū), īsākas vai garākas taisnas svītras dažādos salikumos, taisni un slīpi krusti. Tas uzlūkojams par laiku, kad nostiprinās pamats visai tālākai latviešu ornamentikai. V-VI gs. vērojamas jaunas izmaiņas: rotājamais lauks tiek atstāts pēc iespējas tukšs un raksti novietoti tikai noteiktās vietās, piemēram, aproču galos nostājas viens vai divi raksti, kas atkārtojas tikai nedaudz reižu. Taisnais un slīpais krusts sāka ieņemt aizvien redzamāku vietu, un blakus tam lielu nozīmi ieguva līklocis. Kuplos ornamentus vairs nemēdza iecirst ar taisnām svītrām, bet iegrieza ar sīku, viļņveidīgu strīpu. Jauna parādība bija rakstu novietošanās maiņu virknēs ap VIII gs. IX-XIII gs. ornamentikā ar līkloču palīdzību ir rotāts liels skaits dažādu rakstu, klāt nākot puselementiem (pusapļiem, kvadrātiņiem, lāsīšu virknēm). Ļoti daudz krustu variantu, ugunskrusts ir vairāk kā desmit variantos. Vēlajā dzelzs laikmetā Kurzemes, Zemgales, Latgales, un lībiešu novados ornamentikas salikumi sāk atšķirties, vairāk salikuma kompozīciju ziņā. Jaunajos laikos, līdz ar amatniecības rīku attīstību, ornaments kļuva sarežģītāks, konstatējamas izteiktas citu kultūru ietekmes pēdas, piemēram, Zemgalē ienākušo votu ietekmē parādās "ziediņu" motīvi, Rietumkurzemē spilgti sarkanie brunči, pērlīšu izšuvumi, Daugavas baseinā baltkrieviem raksturīgie raksti audenēs (skat. arī: Lielvārdes josta).

Etnogrāfu savāktais materiāls liecina, ka paši ornamentu veidotāji (audējas, izšuvējas, kalēji u.c. latviešu mājamatnieki) XIX gs. ornamentu zīmes apzīmēja dažādi, salīdzinot ar dabā sastopamām formām, piemēram: "krustiņš", "lapiņa", "zvaigznīte", "spolīte". Nosaukumu nenoteiktību pat vienā novadā un tai pašai teicējai konstatējis jau V. Klētnieks (1905.-1968.): "Trūkst nosaukumu tieši pašām raksturīgākajām zīmēm, piemēram, tai pašai svastikai. Tā nosaukumu tautā nemin pat J.Niedre, kaut gandrīz ikvienā Krustpils novada jostā ir vismaz pa kādam ugunskrusta paveidam. A.Dzērvītis tieši piemin, ka Zaubē nepazīstot tāda "ugunskrusta" vārda, un saucot vienkārši par "krustiņu". Tātad, tīri formālu trūkumu dēļ, tautā lietotie nosaukumi sistemātiskam latvju ornamentu aprakstam neder. Tādēļ pētnieki, īpaši tie, kas meklē ornamentā senus mitoloģiskus simbolus, devuši rakstu veidiem paši savus nosaukumus".

XX gs. pirmajā pusē autodidaktu aprindās plašu popularitāti ieguva idejas par atsevišķu ornamenta zīmju mitoloģiski simbolisko jēgu, piešķirot ornamentu zīmēm pašizdomātus[2] nosaukumus, piemeklējot atbilstošus tēlus mitoloģijā, piemēram: "kāškrusts", "Laimas zīme", "Māras zīme", "Zalkša zīme", "Jumja zīme", "Ūsiņa zīme" u.c. 

avots: vikipēdija (brīvā enciklopēdija)


 Dieva zīme


Māras zīme

Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir augstākā mātes dievība latviešu mitoloģijā. Tāpat kā Dievs ir Pasaules Tēvs, tā Māra ir Pasaules Māte. Cilvēku dvēseles sākotnēji atrodas pie Dieva, un Māra rūpējas par vieliskā apvalka došanu dvēselei. Tādēļ bērns tika uztverts kā Māras dāvana, kam Māra palīdz nākt pasaulē dzemdību laikā. Cilvēka augumu dod, uztur un atkal paņem Māra, jo viņas gādībā ir visa sataustāmā pasaule. Māra gan nelemj mūžu, tas atstāts likteņa dieves Laimas ziņā. Dainu tekstos atrodami norādījumi par to, ka Māras baznīca atradusies ārā, brīvā dabā. Tikai vēlāk vārds "baznīca" sāka apzīmēt kristīgās ticības svētvieturituālu kopšanai īpaši celtu ēku. Buramvārdos Māra piesaukta kā Piena māte - veselības un auglības aizgādne. Tādēļ Māra ir arī govju aizgādne, dēvēta arī par Māršavu. 

Māra latviešu ticējumos un tautasdziesmās

Māra latvju dainās sieviešu aizgādne, viņa bieži minēta, sieviešu darbus darot – maļot, slaucot, kuļot sviestu. Viņa rādīta kā sieviete zaļā vai zeltītā tērpā, bieži sēdēdama pie avota, avotā uz akmens vai vītolā, visi šie atribūti ir saistīti ar mirušo valstību. Māras svētie dzīvnieki ir melni – vabole, krupis, vista, odze, zalktis, kuros viņa mēdz iemiesoties. Visvairāk redzama Māras saistības ar čūsku kultu, kas diezgan noteikti ļauj viņu pievienot htoniskajām auglības dievībām.

Dainās Mārai ir daudz dažādu pakārtotu mātes dievību, kas saistās ar viņas plašo darbības lauku, piemēram: Pasaules Māte Mira, Zemes māte, Veļu māte, Ļaužu māte, Lopu māte, Meža māte, Jūras māte u.c. Sakarā ar miršanu viņu uzrunā par Veļu māti, arī par Zemes māti, tikai retu reizi saucot vārdā — Māra.

Saistība ar katoļu Svēto Mariju

Livonijas krusta karu laikā Indriķa hronikas tekstā un Romas pāvestu parakstītajos dokumentos pieminēts Māras zemes (latīņu: Terra Mariana) vai Mātes zemes (terra matris) nosaukums. 1215. gadā Romas pāvests Inocents III paziņoja, ka atbalstīs Mātes zemi Livoniju tāpat kā Dēla zemi Palestīnu. Dievmātes Marijas attēls bija redzams Livonijas ordeņa karogā un viņas vārds sastopams, piemēram, senajos Rīgas Doma katedrāles (Māras baznīcas), Alūksnes (Marienburg), Viļakas (Marienhausen) un Saldus (Frauenburg) nosaukumos. No tā secināms, ka Vācu ordeņa jeb "Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālības" priesteri un citu ordeņu mūki un mūķenes bija pietiekami darījuši Dievmātes Marijas popularizēšanai, lai viņas vārds no Bībeles un katoļu baznīcas izplatītos arī latviešu folklorā un mitoloģijā.

Ilgu laiku valdīja uzskats, ka dainu Māra ir tā pati Jaunās Derības Marija, Jēzus Kristus māte, saukta arī par Dievmāti, kaut gan jau jezuītu pāters Jānis Stribings (Joannis Stribingius) savā 1606. gada ziņojumā pieminēja govju dievi Māršu (Deo Moschel), kurai latvji (lothavi) pie svētā koka ziedoja sviestu, pienu un sieru. Toties neviens no latviešu senās reliģijas sarakstu sastādītājiem — ne Vecais Stenders, ne Juris Alunāns, ne Auseklis, minot dažnedažādus latvju dievību vārdus, Māru starp tiem neminēja.

Māras zīmes

Māras zīme parasti tiek attēlota kā vienādmalu trijstūris, kāsis, pusloks ar virsotni uz leju. Attēlojot šo zīmi horizontālā plaknē, tās malas raugās uz ZR un ZA, tie ir virzieni, kur Latvijā vasaras Saulgriežos Saule noriet un Jāņu rītā uzlec. Zīmei piemīt dziļi simboliska jēga un pretējs spēks Dieva trijstūrim, tādēļ, tos apvienojot, iegūst līdzsvaru un saskaņu. Abas šīs zīmes uzvelkot vienu pāri otrai, iegūst sešstūru lietuvēna krustu. 

         
Māras krusts ir latviešu tautā labi pazīstamais krustukrusts. Tas ir taisns krusts, kam visi četri gali vēlreiz pārkrustoti.  Māras - Zemes mātes — simbols ir taisna, līmeniska svītra. Māras — Zemes mātes — otrais simbols ir trīsstūris ar 90 grādu stūri uz leju, kas arī indiešu.jantrās nozīmē zemi, vielu un Zemes māti. Māras zīme ir arī latviešu tēlotajā rakstā bieži sastopamā "Zalkša zīme", kas tautas valodā iesaukta par "zalkti". Māru, kā Jūras māti un Ūdens māti, simbolizē līkloča zīme.

 

 


Māras līklocis


Laimas zīme


 Laimas slotiņa


 Saules zīme


Mēness zīmes


 Zvaigzne


 Svastika, Pērkons  

                                                                                                       

Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie svastikas pamatvarianti. Pārzīmēts no: Dalius. Ugnies kryžiai latviu drabužiuose. // Geležinis vilkas. Nr12, 1991. 

Simbola nozīme

Ugunskrusts kā zīme darbojas enerģētiski ļoti spēcīgi. Tā daudzās variācijas atšķiras ar enerģētisko kvalitāti un ir izmantojamas noteiktos gadījumos. To, acīmredzot, labi zinājuši mūsu senči, jo šīs variācijas ir sastopamas daudzās rotās. Stāmerienas sagšas nelielajā saglabātajā daļā ir atrodami 37 ugunskrusti 20 dažādās variācijās. Slavenajā Kaldebruņas jostā no 49 elementiem 36 ir Ugunskrustu variācijas.

Šī zīme mums var kalpot gan kā sargs, gan kā enerģijas avots, gan kā informatīvais kanāls, gan kā harmonizētājs. Jāzina tikai, kad un kā to izmantot.

Pērkons ir viens no vecākajiem senču dieviem un tiek dēvēts arī par Veco tēvu. Latvijā Pērkona krusts sastopams jau no 3. - 4. gs. izrakumos atrastajās lietās. Agrajā dzelzs laikmetā tas attēlots, piemēram, latgaļu bronzas rotās un somugru cilšu emaljētajās saktās. Vēlajā dzelzs laikmetā rakstam parādās jau daudz dažādu atvasinājumu un ir sastopami dažādi krāšņi varianti.

Šai zīmei ir vairāki nosaukumi - svastika, ugunskrusts, Pērkona krusts vai zarukrusts. Ugunskrusts jeb Pērkona krusts simbolizē un piesaista laimi, enerģiju, uguni , pērkonu un vēju. Šai zīmei ir ļoti liels variantu skaits. Ugunskrusts ir saistīta ar Sauli, Laimu, un Pērkonu, tādēl to mēdza iegriezt bērna gultiņas galā, kā arī ieaust jostā ar kuru bērnu satin. Kādreiz Augškurzemē bija paraža, bērniņam piedzimstot, mājas spāres galā pakārt kokā grieztu ugunskrustu, kuru noņem tikai cilvēkam nomirstot. Šī zīme, tāpat kā Jumis, bieži ir redzēta uz svētakmeņiem, kā arī plaši izmantota amuletos, rotās un zintniecībā. Jostās, sagšās, cimdos, zeķēs un kreklos šo zīmi ierakstīja, lai nēsātāju pasargātu no visa ļaunā. Pērkons darbojas kā visu ļauno spēku vajātājs.

Jostās un citur ornamentos bieži vien blakus esoši kāršu krusti savienoti tā, ka vienam gali noliekti Saules kustības, bet otram - pretējā virzienā. Kompozīcijās Pērkona krusts bieži vien ir novietots stūrainās saulītes centrā.

Ne vienmēr ugunskrustu viegli pazīt. Garenajās joslu kompozīcijās mēdza izmantot tikai pusi vai pat ceturto daļu raksta, brīvās vietas aizpildot ar citiem, sīkākiem rakstiem. 

Zinātniskais pamatojums

Ugunskrusts kā rotējošs Saules simbols cilvēkiem bija pazīstams jau ļoti sen. Daudzus gadus zinātnieki uzskatīja, ka saules vainags, kurš sastāv no plazmas un magnētiskā lauka, ir viendabīgs. Pēdējo gadu pētījumi ir mainījuši šo priekšstatu. Izrādās, ka ap Sauli bez globālā pamatlauka veidojas vēl citu struktūru, mazāku lauku kombinācijas. Šie lauki ekvatora līmenī formē rotējošas struktūras, kuras atgādina Laimes krustu - gan pusi no tā. Sektoru veidošanos var izskaidrot ar plazmas virpuļveida kustību gan Saule kodolā, gan arī ārējos apvalkos. Lauku izolīnijas kopā ar plazmas plūsmām stiepjas uz visām pusēm, aizsniedzot planētu orbītas. Interesanti, ka visas planētu orbītas atrodas šajā Saules vēja zonā, tātad tas varētu būt arī dzīvības nesējs. Ja paskatāmies debesīs caur teleskopu, varam ieraudzīt, ka daudzas galaktikas veidotas kā Ugunskrusti.

 

Negatīvas nozīmes piešķiršana

Iemesli

Daudz negatīvu emociju Ugunskrusts izsauc cilvēkos, atceroties, ka tas bija fašistiskās Vācijas simbols. Bet tas varēja kļūt par padomju simbolu. Krievijas pirmskristietības kultūrā Ugunskrusts bija ļoti izplatīts, bet Pilsoņu kara laikā tas tika attēlots uz pirmajām naudas zīmēm, bija arī uz Dienvid-Austrumu armijas karavīru piedurkņu uzšuvēm un karodziņiem. Tikai 1923 .gadā šo seno simbolu L.Trockis nomainīja pret sarkano zvaigzni. Vācijā interesi par ugunskrustu vispirms izrādīja Teitoņu ordeņa filiāle - sabiedrība “Thule” 20-to gadu sākumā. Pēc tam, kad Trockis Ugunskrustu nomainīja pret zvaigzni, Hitlers nacistu kongresā piedāvāja partijas sarkanā karoga projektu ar melnu ugunskrustu baltā aplī centrā. Zīme nav vainīga, ka to nelietīgi valkā.

 

Kritika

2010. gada maijā Lietuvas tiesa atzina, ka visas pērkonkrusta zīmes nevar tikt uzskatītas par nacisma ideoloģiju slavējošiem simboliem, jo lielāka nozīme ir tieši kontekstam, kādā šī zīme tiek lietota. 

 

 


 Jumis


 Zalktis

Zalkša zīme baltu ticējumos ir gudrības un zintniecības simbols. Zalktis ir svēts un sargājams. Zalktis saistīts ar veļu pasauli, ar mirušo ļaužu dvēselēm. Kas noķerot sarkano vai balto zalkti, izvārot un apēdot, tas varot redzēt mūsu nomirušos senčus un saprast viņu valodu. Zalkša zīme nes arī zināmu tuvību Māras pasaulei. Par vienu no Māras simboliem to varētu dēvēt tāpēc, ka čūska nereti tēlaini apzīmē pašu Māru. Visbiežāk zalkša zīme sastopama jostās, prievītes, cimdos un citos sieviešu apģērba gabalos. Pēc uzbūves zalktis ir radniecīgs ugunskrusta zīmei, tomēr, krustojot zalkša zīmes, nav iespējams iegūt ugunskrustu, kā tas nereti un kļūdaini tiek uzskatīts. Baltu tautu ticējumos zalktim piedēvēta auglības veicinātāja loma lopu laidarā un sētā. Zalktis minēts visbiežāk teikās un pasakās, bet mazāk tautasdziesmās. Lai gan zalktis baltu mitoloģijā ieņem vienu no centrālajām vietām, un tā kaulā grieztās skulptūras parādās vēlajā neolītā. Domājams, viduslaikos zalkša kults turpināja attīstīties un izplatīties. Zalkša zīmei tika ierādīta nopietna vieta ornamentā. Savas izstieptās formas dēļ zalktis īpaši piemērots raksta joslā. Raksta joslu kompozīcijās tas tiek kārtots miju rindā ar krustiņu un jumtiņu. Plastiskās formas zalktis attēlots kniepķeņu un dažādu piekariņu metāla starploceklīšos, kalto dzelzs svečturu zaru vijumos, kā arī keramikas vāžu osiņās un svečturu veidojumos. 

 


 Ūsiņš


 
 
* izšūti teksti
* izšūti logo
* izšūta simbolika
* izšūti vārdi
* izšūti zīmējumi un ornamenti
* izšūti ģērboņi
* izšūti karogi un vimpeļi
* izšūti tērpi
* izšūtas lentītes apģērbiem ( vārdi, cipari)
* šujam un izšujam apbalvojuma lentas
* u.c.

 

Šujam kristību kleitas

Piedāvājam jau gatavas kristību kleitas, kā arī šujam pēc pasūtījuma (3 dienu laikā). Kleitas ir gan no lina, gan no poliestera, bet ar kokvilnas oderīti. Izmēri- no 62-104. Komplektā var pasūtīt cepurīti vai galvas gumiju, un čībiņas zīdaiņiem-kas vēl nestaigā. Uz kleitas var veidot izšuvumu ar vārdiņu un datumu. var sarunāt tikšanos vakarā pēc darba vai arī brīvdienās, kā arī piegādi.


 


Projekts tiek īstenots ESF
projekta ietvaros

Kleitiņa

Komplekts puikam

 
varam uzšūt kristību kleitiņas pēc Jūsu vēlmēm un izmēriem
 
(veste, krekls, garās bikses un taurenis)
 

Čībiņas un cepure

 

 

Šūšanas pakalpojums

alt
Piedāvājam:
 
  • - dažādu atribūtu šūšanu
  • - oriģinālu dāvanu izgatavošana
  • - nestandarta izstrādājumu šūšana pēc pasūtījuma

 

 
 

    

 
izšūšana
вышивкa
embrodiery service